Sirds un asinsvadu slimības ir viena no nopietnākajām sabiedrības veselības problēmām ne tikai visā pasaulē, bet arī Latvijā.
Kā rāda statistikas dati, sirds un asinsvadu slimības un to izraisītās komplikācijas, ir viens no visizplatītākajiem nāves izraisītājiem Latvijā. Un tieši profilaktiskas veselības pārbaudes, dažādu specifisku simptomu savlaicīga diagnostika un nepieciešamo izmeklējumu veikšana, ir galvenais faktors, kas nosaka to, cik veiksmīga būs turpmākā ārstēšanas gaita, kā arī kāda būs pacienta turpmākā dzīves kvalitāte.
Veselības un skaistuma centrā Adoria pacientiem tiek nodrošinātas ātras pieraksta iespējas un ārste konsultē pacientus latviešu, krievu un angļu valodās. Ehokardiogrāfija bērniem tiek veikta jau no dzimšanas.
Kas ir ehokardiogrāfija?
Sirds ehokardiogrāfija ir mūsdienīgs, nesāpīgs un pacientam nekaitīgs sirds anatomijas un funkciju izmeklējums ar ultraskaņas aparātu, un tā ir viena no svarīgākajām izmeklējumu metodēm sirds un asinsvadu slimību diagnostikā. Šis izmeklējums ļauj noteikt:
- sirds un lielo asinsvadu anatomisko struktūru;
- sirds kambaru un priekškambaru izmērus;
- izvērtēt sirds vārstuļu stāvokli un to darbību;
- sirds sieniņu biezumu;
- sirds muskuļa saraušanās spējas;
- rētu vai trombu esamību pēc sirds miokarda infarkta u. c
Ehokardiogrāfija kā diagnostikas metode tiek regulāri un plaši pielietota, lai noteiktu dažādas sirds anomālijas, kas ikdienā ilgstoši var neradīt specifiskus simptomus, bet pacientam var būt ļoti bīstamas.
Šo metodi pielieto diagnosticējot, tālāk ārstējot un uzraugot pacientus ar jebkādām aizdomām vai apstiprinātām sirds slimībām. Tā kā procedūra ir pilnīgi nekaitīga, tad tiek veikta gan ehokardiogrāfija pieaugušajiem, arī grūtniecēm, kā arī bērniem. Ehokardiogramma bērniem tiek veikta jau no dzimšanas, lai pēc iespējas ātrāk konstatētu dažādas sirdskaites un anomālijas operatīvas ārstēšanas uzsākšanai.
Ar ehokardiogrāfijas palīdzību iespējams diagnosticēt:
- iedzimtas un iegūtas sirdskaites;
- atklāt cēloņus, kas izraisa paaugstinātu asinsspiedienu;
- izslēgt iespējamas kardiomiopātijas (iedzimta vai iegūta slimība, kam raksturīga sirds muskuļa sabiezēšana un/vai sirds dobumu paplašināšanās, slimībai ir dažādi veidi un izpausmes, tā var tikt diagnosticēta kā pieaugušajiem, tā bērniem) pēc pārslimotas infekcijas slimības;
- noteikt sirds sistolisko (asinsspiediens sirds saraušanās brīdī, kad asinis tiek iepludinātas artērijās) un diastolisko (brīdis, kad sirds atslābst un gatavojas nākamajam ciklam) funkciju;
- sirds mazspējas pakāpi;
- miokarda infarktu agrīnā stadijā,
- miokardīta (sirds muskulatūras) iekaisumu un daudzas citas kaites.
Ehokardiogrāfijas nozīme un citas sirds diagnostikas metodes
Ehokardiogrāfijas ultraskaņas metode medicīnā tiek pielietota vien kopš 1953. gada, taču šīs metodes atklāšanu un izstrādāšanu uzskata par trešo nozīmīgāko notikumu medicīniskajā diagnostikā pēc rentgena staru atklāšanas 1895. gadā un elektrokardiogrāfijas ieviešanas 1903. gadā. Tā, izmantota kopā ar citām sirds diagnostikas metodēm, ļauj ik gadu glābt tūkstošiem cilvēku no sirds un asinsvadu slimību izraisīta letāla iznākuma.
Svarīgi atcerēties, ka elektrokardiogrāfija (EKG) neaizstāj ehokardiogrāfiju (EHO). Šīs metodes pielieto secīgi, lai gūtu papildu detalizētu informāciju par pacienta veselības stāvokli, ļaujot ārstējošajam ārstiem gūt skaidrāku priekšstatu un noteikt pareizāko ārstēšanas metodi. Sirds elektrokardiogrāfiju (EKG) veic pirms ehokardiogrāfijas veikšanas.
Papildu sirds slimību diagnostikā un ārstēšanā pielieto arī tādas metodes kā:
- datortomogrāfijas (CT) koronarogrāfiju (metode sirds (koronāro) asinsvadu stāvokļa noteikšanai);
- holtermonitoringu (EKG pieraksts ar datorizētu apstrādi, kas tiek veikts 24 h garumā pacientam mājas apstākļos, lai palīdzētu atklāt sirds bojājuma pazīmes, ritma un vadīšanas traucējumus);
- veloergometriju (VEM) (kardiovaskulārās sistēmas novērtēšanu pie palielinātas fiziskās slodzes, kad ar speciālu, velosipēdam līdzīgs trenažieri, kam pieslēgta diagnostikas aparatūra, iespējams noteikt fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā un pēc tās);
- sirds magnētiskās rezonanses izmeklējumus (MRI).
Ehokardiogrāfijas norise
Procedūrai nav nepieciešama speciāla sagatavošanās, tā nav jāveic tukšā dūša, kā arī pirms procedūras drīkst lietot nepieciešamos medikamentus.
Pacientam pirms procedūras lūgs novilkt drēbes krūšu rajonā un apgulties uz kušetes. Pacients procedūras laikā guļ pārmaiņus uz muguras vai kreisā sāna. Izmeklējuma laikā vēro arī sirdsdarbības ciklus, tāpēc pacientam uzlīmē elektrokardiogrāfijas elektrodus, ko pieslēdz monitoram. Ārsts kardiologs procesa laikā izmanto ultraskaņas zondi, ko vada pa pacienta krūškurvi, kaklu un vēderu. Lai nodrošinātu labāku procesa norisi un redzamību, uz pacienta krūtīm tiek uzklāts speciāls gēls.
Procedūras ilgums ir aptuveni 15–25 minūtes. Uz izmeklējumu vēlams ņemt līdzi visus līdz šim veiktos sirds diagnostikas izmeklējumus.
Kad ieteicams veikt ehokardiogrāfiju?
Arī veseliem cilvēkiem vismaz reizi dzīvē stingri iesaka veikt ehokardiogrāfijas izmeklējumus. Ja izmeklējuma laikā netiek diagnosticētas nekādas pataloģijas, kā arī ikdienā netiek novēroti sirds slimību riska faktori (paaugstināts asinsspiediens, mazkustīgs dzīvesveids, palielināts liekais svars, smēķēšana, iedzimtība) izmeklējums regulāri nav jāveic.
Ehokardiogrāfija ir obligāti veicama metode tādos gadījumos, ja:
- ir sūdzības par sirdsdarbības ritmu;
- ir paaugstināts asinsspiediens;
- novēro atkārtotas sāpes sirds rajonā;
- pacients sūdzas par elpas trūkumu;
- ir mainīti sirdstoņi;
- konstatē sirds trokšņus;
- pēc miokardīta, endokardīta izslimošanas;
- ir samazināts skābekļa daudzums asinīs;
- novēro aizdusu, samazinātu fiziskās slodzes izturību;
- konstatēti ģībšanas gadījumi;
- ģimenē ir sirds un asinsvadu slimības;
- ir biežas bronhu saslimšanas, astma.
Veselības un skaistuma centra Adoria ārstu kolektīvs aicina – parūpējieties par savas sirds veselību laikus! Ehokardiogrāfija Rīgā, Aleksandra Čaka ielā 70–3. Piesakiet vizīti jau tagad!
