Zīmola stāsts
No idejas par mājīgu klīniku līdz 20. gadadienai: zīmola “Adoria” stāsts
Kas nosaka to, ka cilvēks pie viena speciālista atgriežas gadiem, bet no cita aiziet pēc pirmās reizes? Privātā medicīna Latvijā ir kļuvusi par pašsaprotamu izvēli, taču vēl pirms nepilniem 30 gadiem tādas faktiski nebija. Veselības un estētikas klīnikas “Adoria” dibinātāja, ģimenes ārste Ārija Lāce, kuras klīnika šogad svin 20. gadadienu, uzsver: zināšanas ir priekšnoteikums, bet cilvēks atgriežas tur, kur saņem to, ko sagaida.
Vēlējās darīt citādi
1996. gadā rezidentūras laikā Ārija Lāce sāka strādāt pie Andra Lasmaņa, pirmā ģimenes ārsta Latvijā, viena no ģimenes medicīnas izveidotājiem, un ieraudzīja, ka ārsta darbu var organizēt citādi, nekā tolaik bija pieņemts. “Man radās vēlme izveidot līdzīgu vietu,” viņa atceras. Ieceres kodols bija vienkāršs: mājīga vide, kurā cilvēkam tiek veltīts gan laiks, gan zināšanas un viņš jūtas nevis kā poliklīnikā, bet gandrīz kā mājās.
Ceļš no ieceres līdz pašas klīnikai bija garš. Strādājot par ārsti, vienlaikus nācās apgūt biznesa un vadības zināšanas, jo bija skaidrs, ka uzņēmuma vadīšanai ar medicīnas izglītību vien nepietiek. Piemērotas telpas tika meklētas aptuveni divus gadus.
2006. gadā paņemts kredīts, bet divus gadus vēlāk sākās finanšu krīze. Tolaik maksas medicīnu varēja atļauties galvenokārt cilvēki ar veselības apdrošināšanas polisēm, bet tieši šo polišu skaits krīzes laikā strauji saruka. Tomēr klīnika izdzīvoja, un Ārija Lāce uzsver, ka pacienta izvēli atgriezties nosaka ne tikai darba kvalitāte, bet arī attieksme: “Cilvēks atgriežas tur, kur saņem to, ko sagaida, galvenokārt cilvēcīgu attieksmi, bet, protams, arī zināšanas un kvalitāti.” Tieši šī atziņa vēlāk kļuva par klīnikas darbības pamatprincipu, un uzņēmums izturēja pārbaudi arī nākamajās krīzēs.
Arī nosaukumam ir savs stāsts
Topošajai klīnikai meklējot skanīgu un jēgpilnu nosaukumu, izvēle krita par labu latīņu valodai kā tradicionālajai medicīnas valodai. Ārijas Lāces rokās nonāca bieza latīņu valodas vārdnīca, kuru viņa izšķirstīja no sākuma līdz beigām. Tika atrasts vārds adoria, kas tulkojumā nozīmē slavu, godu un izcilību. Vienu ieguvumu tolaik neviens neplānoja: nosaukums sākas ar burtu A, un tas atviegloja klīnikas atrašanu alfabētiskajos sarakstos un interneta meklētājos.
Klīnikas vizuālo identitāti radīja māksliniece Dace Liepa, un logotipa zelta ābolītis nav dekoratīvs elements. Tam pamatā ir īpaši uzrakstīta pasaka par meiteni, kura no mazas sēkliņas izaudzē ābeli, un par zelta ābolu, kas parādās tikai pēc deviņiem gadiem.
Pasakas doma sasaucas ar to, kā tapa pats medicīnas uzņēmums. Izaudzēt ābolus – tas prasa laiku, pacietību un darbu, bet vērtīgākais nāk pēdējais: kad zelta ābols beidzot ir noplūkts, meitene to nevis patur sev, bet atdod tiem, kam tas vajadzīgs vairāk. Rūpes, kas kādreiz ieguldītas, agrāk vai vēlāk pie cilvēkiem atgriežas kā augļi.
Vērtības nav mainījušās
Ārija nosauc trīs principus, kas klīniku raksturo kopš tās izveides dienas.
- Vide un attieksmeMājīgas telpas un laipni cilvēki.
- KvalitāteĀrija runā ļoti konkrēti: “Kvalitatīva aparatūra un materiāli. Mēs neizvēlamies lētāko tikai cenas dēļ.”
- SpeciālistiTrešais un, viņasprāt, galvenais princips. Būtiskas ir ne tikai zināšanas, bet arī spēja ar cilvēkiem runāt tā, lai viņi saprot, ko un kāpēc ārsts dara. “Pacientam jāsaprot, kas ar viņu notiek, un atbildes jāsaņem vienkāršā valodā,” uzsver ārste.
Tas pats attiecas uz komandu: klīnikā uzskata, ka darbinieka pašsajūta ir tieši saistīta ar to, ko kabinetā saņem pacients, jo tas, kurš darbavietā jūtas labi, spēj citiem dot vislabāko. Arī jaunajos speciālistos tiek vērtētas abas puses: gan profesionālā atbilstība, gan attieksme.
Kāpēc veselība un estētika vienuviet?
Tas, ka klīnikas nosaukumā līdzās veselībai ir arī estētika, nav mārketinga lēmums. “Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka svarīgi ir ne tikai iedot pacientam tableti, bet arī mēģināt saprast, no kurienes problēma nāk,” skaidro ārste. Dažkārt vajadzīga fizioterapija, masāža vai cita palīdzība, nevis recepte.
Tāpat Ārija Lāce raugās uz skaistumkopšanu. Ja, skatoties uz sevi spogulī, cilvēks jūtas labi, tas mazina stresu un uzlabo pašsajūtu, un tā estētika kļūst par daļu no aprūpes, nevis ir atsevišķs pakalpojumu grozs. Praksē tas nozīmē, ka dažādu jomu speciālisti viens otru papildina un lielu daļu palīdzības pacients saņem vienuviet.
20 gadu, un stāsts turpinās
Laika gaitā “Adoria” ir kļuvusi par spēcīgu ģimenes uzņēmumu. Lai gan dibinātājas meita Dana Zālīte pēc vidusskolas beigšanas sākotnēji iebilda pret darbu klīnikā, ieguvusi ekonomisko un juridisko izglītību, viņa pie ģimenes saknēm atgriezās. Tagad Dana uzņēmumu vada un paplašina, stomatoloģijas virzienu izaudzējot no viena kabineta līdz pieciem, kuros ir mūsdienīgas iekārtas un tehnika. Tāpat viņa iesaistās speciālistu atlasē, tiekoties ar potenciālajiem kolēģiem un pārliecinoties par viņu attieksmi un saskarsmes prasmi.
Ārija Lāce atzīst, ka nākamās paaudzes iesaiste devusi arī kaut ko grūtāk izmērāmu: “Ja redzi, ka bērni spēj saskatīt šī darba nākotni un turpinājumu, uzņēmumam rodas cita elpa.”
Līdzīga nepārtrauktība ir arī pacientu pusē, un tā ir vērtība, ko nevienā biznesa plānā nevar ierakstīt. Kabinetā ienāk jauns cilvēks ar savu bērnu, un tu atceries, ka pirms 20 gadiem viņš šeit bija kā zīdainis mātes rokās. “Tā ir fantastiska sajūta!” saka Ārija. “Tas nozīmē, ka cilvēks šeit juties mīļi sagaidīts un vēlas atgriezties.” Tieši tas, viņasprāt, ir spēcīgākais apliecinājums, ka izvēlētais virziens bijis pareizs.
Divdesmit gadu klīnikas “Adoria” ceļā nav tikai laika mērvienība. Tie ir gadi, kuros veidota komanda, kas augusi kopā ar pacientiem, un ir pārvarēts ne viens vien pārbaudījums. Iespējams, tieši spēja saglabāt sākotnējo ideju – radīt vietu, kur cilvēks jūtas gaidīts, – ir tas, kas ļāvis klīnikai “Adoria” pēc 20 gadiem savu stāstu joprojām turpināt.
