Menopauzes simptomi un kā ar tiem cīnīties?

Menopauzes simptomi un kā ar tiem cīnīties?

Foto: freepik.com/Freepik

Sievietes dzīvē ir vairāki dabiski posmi, un viens no nozīmīgākajiem ir menopauzes iestāšanās, kas iezīmē reproduktīvā cikla noslēgumu. Lai gan tas ir neizbēgams bioloģisks process, to pavadošās fiziskās un emocionālās izmaiņas var būtiski ietekmēt ikdienas dzīves kvalitāti. Kādi ir izplatītākie menopauzes simptomi, dabiskas metodes to mazināšanai un mūsdienu medicīnas sniegtās iespējas – raksta turpinājumā stāsta Veselības un skaistuma centra Adoria ginekoloģe Jana Bjornsone

Šajā rakstā uzzināsi:

• Simptomu daudzveidība: raksturīgākās fiziskie un emocionālie simptomi, kas saistītas ar hormonālajām pārmaiņām;
• Kā sev palīdzēt: dzīvesveida korekcijas un dabiskas metodes simptomu atvieglošanai un vispārējās labsajūtas uzlabošanai;
• Speciālista loma: mūsdienu medicīnas piedāvātie risinājumi un profesionāla atbalsta nozīme individuāla plāna izveidē

Izplatītākie menopauzes simptomi: fiziskās un emocionālās izmaiņas

Lai precīzi izprastu šo dzīves posmu, ir svarīgi atšķirt vairākus jēdzienus, ko nereti jauc, bet kopumā apzīmē ar vārdu klimakss. Viss process sākas ar perimenopauzi – vairākus gadus ilgu pārejas periodu, kas parasti iestājas pēc 40–45 gadu vecuma un ir laiks, kad parādās pirmie simptomi. 

Pati menopauze nav periods, bet gan konkrēts datums, kad pagājuši tieši 12 mēneši kopš pēdējām menstruācijām, un vidējais vecums, kad tā iestājas, ir ap 51 gadu. Laiks pēc šī datuma tiek saukts par postmenopauzi. Līdz ar to lielākā daļa simptomu, ko saistām ar menopauzi, patiesībā ir raksturīgi tieši perimenopauzes un agrīnās postmenopauzes laikam. 

Šo pārmaiņu pamatā ir olnīcu funkcijas pakāpeniska samazināšanās, kā rezultātā krītas galvenā sievišķā hormona – estrogēna – līmenis. Tā kā estrogēns ietekmē daudzas organisma sistēmas, tā deficīts ir cēlonis plašajiem fiziskajiem un psihoemocionālajiem simptomiem un izpausmēm, kas katrai sievietei var izpausties atšķirīgi.

Pieteikt ginekologa vizīti

 

Foto: freepik.com/Freepik

Fiziskās izpausmes

Ķermeniskās pārmaiņas ir vienas no pamanāmākajām menopauzes pazīmēm, jo kā jau minēts, estrogēna līmeņa samazināšanās ietekmē visu organismu. Tā ir dabiska ķermeņa atbildes reakcija uz jaunajiem hormonālajiem apstākļiem, un tā var skart gan pašsajūtu, gan ķermeņa funkcijas un izskatu.

• Vazomotorie simptomi jeb karstuma viļņi: izplatītākais menopauzes simptoms ir karstuma viļņi, ko izraisa pārmaiņas smadzeņu termoregulācijas centrā. Tie izpaužas kā pēkšņa un spēcīga karstuma sajūta, kas izplatās ķermeņa augšdaļā, bieži izraisot ādas apsārtumu un pastiprinātu svīšanu. Naktīs karstuma viļņi, saukti arī par nakts svīšanu, var būtiski traucēt miega kvalitāti un spēju pilnvērtīgi atpūsties.
• Uroģenitālā veselība: estrogēna trūkums tieši ietekmē intīmās zonas veselību, padarot maksts un urīnceļu gļotādu plānāku, sausāku un mazāk elastīgu. Tas var izraisīt jūtamu diskomfortu, sausuma sajūtu, sāpes dzimumakta laikā, kā arī palielināt urīnceļu infekciju risku.
• Miega traucējumi: papildus nakts svīšanai, kas traucē miegu, hormonālās svārstības var tieši ietekmēt arī miega kvalitāti. Daudzas sievietes saskaras ar grūtībām iemigt, biežu pamošanos naktī vai ļoti agru celšanos. Miegs ir nekvalitatīvs, trausls un nesniedz pilnvērtīgu atpūtu.
• Vielmaiņas izmaiņas un ķermeņa aprises: estrogēna līmeņa samazināšanās tieši ietekmē vielmaiņas ātrumu un maina veidu, kā organisms uzkrāj enerģijas rezerves. Raksturīgi, ka tauku nogulsnēšanās no gurniem un augšstilbiem pārvietojas uz vēdera zonu, veidojot tā saucamos viscerālos jeb dziļos vēdera taukus. Ir svarīgi zināt, ka šāda tauku pārdale ir saistīta ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku. Vienlaikus var samazināties arī muskuļu masa, kas ne tikai ietekmē fizisko spēku, bet arī papildus palēnina vielmaiņu.
• Kaulu, ādas un matu veselība: viena no būtiskākajām, bet diemžēl nemanāmākajām pārmaiņām, kas skar sievietes klimaksa periodā un līdz ar menopauzes iestāšanos, ir kaulu blīvuma zudums. Estrogēna trūkums paātrina kaulaudu noārdīšanos, būtiski palielinot osteoporozes un lūzumu risku nākotnē. Vienlaikus izmaiņas skar arī ārējo izskatu – āda zaudē tvirtumu, kļūst sausāka, bet mati var kļūt trauslāki un plānāki.

Emocionālās un kognitīvās pārmaiņas

Ne mazāk būtiskas ir pārmaiņas, kas skar sievietes emocionālo pasauli un kognitīvās funkcijas. Estrogēns ietekmē arī smadzeņu darbību, jo palīdz uzturēt līdzsvarā tādus neirotransmiterus kā serotonīnu, kas tieši ietekmē gan mūsu garastāvokli, gan spēju koncentrēties. 

Tieši perimenopauzes periodā, kad hormonu līmenis nevis vienmērīgi samazinās, bet gan haotiski svārstās, šis līdzsvars tiek izjaukts. Pēc menopauzes iestāšanās, kad hormonu līmenis stabilizējas, intensīvās garastāvokļa svārstības parasti mazinās. Tomēr sievietes var turpināt izjust kognitīvas grūtības vai nomāktāku noskaņojumu, organismam un smadzenēm ilgtermiņā adaptējoties jaunajam hormonālajam fonam.

• Garastāvokļa svārstības: hormonālo svārstību dēļ garastāvoklis var kļūt nepastāvīgs, līdzīgi kā iestājoties grūtniecībai. To raksturo pēkšņa aizkaitināmība, paaugstināts jūtīgums vai skumjas, kas var šķist nesamērīgas ar situāciju un radīt apjukumu.
• Trauksme un nomākts garastāvoklis: dažām sievietēm var pastiprināties trauksmes sajūta vai parādīties nomākts garastāvoklis. Var zust interese par lietām, kas agrāk sagādāja prieku, un parādīties motivācijas trūkums ikdienas aktivitātēm.
• Kognitīvo funkciju pasliktināšanās: daudzas sievietes saskaras ar tā saucamo “smadzeņu miglu”. Tā izpaužas kā grūtības koncentrēties, atrast pareizos vārdus vai atcerēties informāciju, radot sajūtu, ka domāšana nav tik asa kā agrāk.
• Nogurums un enerģijas trūkums: raksturīgs ir arī izteikts nogurums, kas nav saistīts tikai ar bezmiegu. Tā ir dziļa spēku izsīkuma sajūta, kas var apgrūtināt ikdienas pienākumu veikšanu pat pēc šķietami labas nakts atpūtas.

Dzīvesveida korekcijas un dabiskas metodes simptomu mazināšanai

Lai gan menopauzes simptomus pilnībā novērst nav iespējams, pārdomātas dzīvesveida izmaiņas var tos būtiski mazināt un uzlabot kopējo labsajūtu, sniedzot arī ilgtermiņa ieguvumus.

Foto: freepik.com/Freepik

• Sabalansēts un pārdomāts uzturs: uzturs šajā dzīves posmā pilda vairākas svarīgas funkcijas. Kaulu veselībai ir būtiski uzņemt pietiekami daudz kalcija un D vitamīna, ko satur piena produkti, zaļie lapu dārzeņi un treknās zivis. Hormonālajam līdzsvaram var palīdzēt fitoestrogēniem bagāti produkti, piemēram, linsēklas, sojas produkti un aunazirņi, kas var mazināt karstuma viļņu intensitāti. Ieteicams arī ierobežot produktus, kas provocē simptomus, – daudzām sievietēm tie ir kofeīns, alkohols un asi ēdieni.
• Regulāras fiziskās aktivitātes: kustības ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā vienlaikus risināt vairākas menopauzes radītās problēmas. Mērenas intensitātes kardio treniņi, piemēram, ātras pastaigas, nūjošana, peldēšana, palīdz kontrolēt svaru, stiprina sirds veselību un veicina “laimes hormonu” endorfīnu izdalīšanos, uzlabojot garastāvokli. Arī atbilstošas intensitātes spēka treniņi ir svarīgi, lai saglabātu muskuļu masu un palēninātu kaulu blīvuma zudumu.
• Miega kvalitātes uzlabošana: pilnvērtīgs miegs ir būtisks labsajūtai, taču menopauzes laikā tas bieži tiek traucēts. Tāpēc ieteicams iet gulēt un celieties vienā un tajā pašā laikā, nodrošināt, ka guļamistaba ir vēsa, tumša un klusa, un vismaz stundu pirms miega izvairieties no ekrāniem.
• Apzināta stresa pārvaldība: hronisks stress var pastiprināt menopauzes simptomus, īpaši karstuma viļņus, trauksmi un miega traucējumus. Ir svarīgi atrast sev piemērotākās relaksācijas tehnikas. Tās var būt elpošanas vingrinājumi, meditācija, joga, laiks dabā vai pievēršanās hobijam, kas sniedz prieku un palīdz atslēgties no ikdienas raizēm. Pat 10–15 minūtes dienā, kas veltītas apzinātai atpūtai, var sniegt jūtamu rezultātu.

Šie ieteikumi ir vispārīgi, taču katras sievietes ķermenis ir unikāls. Lai izveidotu tieši sev piemērotāko uztura un aktivitāšu plānu, kā arī lai apspriestu dabisko līdzekļu vai uztura bagātinātāju lietošanas nepieciešamību, vērtīga ir ginekologa konsultācija. Speciālists palīdzēs izvērtēt individuālos riskus un ieguvumus, nodrošinot, ka izvēlētās metodes ir ne tikai efektīvas, bet arī drošas.

• Svarīgi atcerēties, ka regulāras ginekoloģiskās pārbaudes ir svarīgas jebkurā vecumā, jo tieši profilaktiski veiktas pārbaudes palīdzēs diagnosticēt reproduktīvās veselības problēmas to agrīnā stadijā. Vairāk par to lasi mūsu speciālistu sagatavotajā rakstā: “Kas ir ginekoloģija un kāpēc regulāras pārbaudes ir svarīgas?”

Mūsdienu medicīnas iespējas un speciālista atbalsts

Ja dzīvesveida izmaiņas nesniedz vēlamo atvieglojumu un simptomi būtiski ietekmē ikdienu, ir vērts apsvērt mūsdienu medicīnas piedāvātās iespējas. Ārstēšanas mērķis nav vienkārši nomākt simptomus, bet gan palīdzēt sievietei justies labi un saglabāt veselību ilgtermiņā.

Menopauzes hormonterapija (HAT)

Menopauzes hormonterapija (HAT) joprojām ir visefektīvākā metode vidēji smagu un smagu simptomu, īpaši karstuma viļņu, mazināšanai. Tās pamatprincips ir kompensēt organismā trūkstošo estrogēna līmeni.

• Lietošanas veidi: papildus tabletēm, mūsdienās plaši tiek izmantoti transdermāli līdzekļi (plāksteri, geli, spreji), kas ļauj hormoniem uzsūkties caur ādu. Šī metode samazina dažus riskus, kas saistīti ar hormonu perorālu lietošanu.
• Bioidentiskie hormoni: mūsdienās bieži tiek izmantoti standartizēti un farmaceitiski apstiprināti bioidentiskie hormoni, kuru ķīmiskā struktūra ir identiska sievietes organismā ražotajiem hormoniem. Tie nodrošina efektīvu un drošu terapiju zinoša speciālista uzraudzībā.

Hormonu aizstājterapija efektīvi novērš karstuma viļņus, uzlabo miega kvalitāti, mazina maksts sausumu un, kas ir ļoti būtiski, aizsargā kaulu blīvumu, samazinot osteoporozes risku. Tomēr ne visām sievietēm tas ir piemērotākais risinājums, tādēļ lēmums par HAT uzsākšanu vienmēr ir individuāls un tiek pieņemts kopā ar ārstu.

Nehormonālās un mērķtiecīgās terapijas

Sievietēm, kuras nevar vai nevēlas lietot HAT, ir pieejamas arvien jaunas un efektīvas alternatīvas.

• Jaunākās paaudzes medikamenti karstuma viļņiem: nesen ir apstiprināta jauna medikamentu klase, kas darbojas pilnīgi atšķirīgi no hormoniem. Tie iedarbojas tieši uz smadzeņu termoregulācijas centru, kas ir atbildīgs par karstuma viļņu rašanos, efektīvi mazinot to biežumu un intensitāti bez hormonālas iejaukšanās.
• Selektīvie estrogēna receptoru modulatori (SERM): šie medikamenti iedarbojas līdzīgi kā estrogēns uz noteiktiem audiem, piemēram, maksts gļotādu, mazinot sausumu un sāpes, bet neietekmē citus, piemēram, krūts audus.
• Citi nehormonāli medikamenti: joprojām tiek izmantoti arī atsevišķi antidepresanti zemās devās, kas pierādījuši efektivitāti karstuma viļņu mazināšanā.

Lokālās un citas metodes

Intīmās veselības problēmu risināšanai ne vienmēr nepieciešama sistēmiska terapija, kas ietekmē visu organismu.

• Lokālā estrogēnu terapija: maksts sausuma, diskomforta un urīnceļu problēmu risināšanai ļoti efektīvi un droši ir lokāli lietojami līdzekļi (krēmi, pesāriji, vaginālie riņķi). Tie satur minimālu estrogēna devu, kas darbojas tikai lokāli un praktiski neuzsūcas asinsritē.
• Vaginālā lāzerterapija: tā ir mūsdienīga, nehormonāla procedūra, kas ar lāzera palīdzību stimulē kolagēna atjaunošanos maksts audos, uzlabojot to elasticitāti, mitrumu un tonusu. Tā ir efektīva metode ilgtermiņa komforta atjaunošanai.

Ņemot vērā tik plašo un daudzveidīgo iespēju klāstu, speciālista loma kļūst vēl nozīmīgāka. Tikai zinošs ārsts var palīdzēt orientēties šajos risinājumos, izvērtēt katras sievietes individuālo situāciju, veselības stāvokli un mērķus, lai kopīgi atrastu piemērotāko un drošāko terapijas veidu.

Kur meklēt profesionālu palīdzību?

Foto: adoria.lv

Veselības un skaistuma centra Adoria ginekoloģija Rīgā, A, Čaka ielā 70-3 aicina sievietes rūpēties par savu veselību jebkurā vecumā. Mūsu pieredzējušie speciālisti palīdzēs rast labākos risinājumus, lai menopauzes laiks tiktu aizvadīts ar komfortu un pārliecību. Piesaki savu vizīti jau tagad!