Pirmā vizīte pie ginekologa: kā sagatavoties?

Pirmā vizīte pie ginekologa: ko sagaidīt un kā sagatavoties?

Foto: freepik.com/Freepik

Pirmā vizīte pie ginekologa daudzām jaunietēm ir satraucošs notikums, kas saistīts ar neziņu un nereti dažādiem mītiem. Taču iegūstot skaidrību par vizītes gaitu un nozīmi, iespējams mazināt bailes un veidot pozitīvu attieksmi pret rūpēm par savu reproduktīvo veselību jau no agras jaunības. Par to, kā sagatavoties pirmajai ginekologa konsultācijai un kā norit apskate, stāsta Veselības un skaistuma centra Adoria ginekoloģe Jana Bjornsone.

Pirmās ginekologa vizītes būtiskākie aspekti:

• Pirmā vizīte: ja nav sūdzību, ieteicama vecumā no 13 līdz 15 gadiem, obligāta – uzsākot dzimumdzīvi.
• Vizītes norise: konsultācija ietver sarunu, anamnēzes ievākšana un, ja nepieciešams, ginekoloģisko apskati, kas pielāgota pacientes vecumam un situācijai.
• Sagatavošanās: ietver informācijas sagatavošanu par menstruālo ciklu, veselības anamnēzi un ikdienas intīmās higiēnas ievērošanu.

Kad ir piemērots laiks pirmajai vizītei?

Nav vienas konkrētas atbildes uz jautājumu, kad tieši jādodas pie ginekologa pirmo reizi. Jaunietēm, kurām nav nekādu sūdzību un kuras vēl nav uzsākušas dzimumdzīvi, pirmo vizīte, pēc vispārējām vadlīnijām, var plānot vecumā no 13 līdz 15 gadiem. Šis vecumposms bieži sakrīt ar menstruāciju sākšanos un pieaugošu interesi par savu ķermeni un seksualitāti.

Jāņem vērā, ka pirmā vizīte, īpaši jaunietēm, kuras vēl nav seksuāli aktīvas, ne vienmēr nozīmē pilnu ginekoloģisko izmeklēšanu. Tās mērķis bieži ir iepazīties ar ārstu, veidot uzticības pilnas attiecības, uzdot jautājumus un saņemt profesionālas, saprotamas atbildes par savu ķermeni un veselību.

Ginekologa konsultācija pirms dzimumdzīves uzsākšanas ir vērtīgs profilaktisks pasākums, tomēr, ja nav specifisku bažu vai jautājumu, šajā vecumā vizīte ir vien ieteicama, ne obligāta. Ginekoloģiskā apskate var būt nepieciešama agrāk gadījumos, ja rodas kādas sūdzības vai jautājumi, tostarp:

• Menstruālā cikla traucējumi – ļoti sāpīgas, neregulāras, pārāk stipras vai ilgas mēnešreizes;
• Neizskaidrojamas, atkārtotas sāpes vēdera lejasdaļā;
• Neparasti izdalījumi no maksts, nieze vai dedzināšanas sajūta;
• Jautājumi par kontracepciju vai seksuāli transmisīvajām infekcijām (STS), īpaši pirms dzimumdzīves uzsākšanas;
• Vēlme saņemt informāciju par savu reproduktīvo veselību un vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (HPV).

Tomēr situācija būtiski mainās, uzsākot dzimumdzīvi. Šādā gadījumā ginekologa konsultāciju svarīgi ieplānot pēc iespējas ātrāk, pat ja nav nekādu sūdzību. Tas ir svarīgi vairāku iemeslu dēļ, tostarp, lai pārrunātu un izvēlētos piemērotāko un drošāko kontracepcijas metodi un izprastu seksuāli transmisīvo infekciju riskus, profilakses iespējas un nepieciešamības gadījumā veiktu testēšanu. Vienlaikus šīs vizītes laikā tiek veikts sākotnējais reproduktīvās veselības novērtējums un sniegtas rekomendācijas turpmākajām vizītēm.

• Cik bieži plānot ginekoloģiskās apskates un kā proaktīva pieeja palīdz izvairīties no dažādām veselības problēmām nākotnē, lasi rakstā: “Regulāras ginekologa vizītes: cik bieži un kāpēc tās ir svarīgas?”

Foto: adoria.lv

Kas notiek pirmās ginekologa konsultācijas laikā?

Katra ginekologa konsultācija ir individuāla, taču pastāv vispārējs plāns, pēc kura tā parasti norit. Izpratne par vizītes norisi var palīdzēt mazināt bailes un satraukumu, tomēr visefektīvākā pieeja satraukuma mazināšanai un izpratnes veicināšanai ir savlaicīga informatīva vizīte. Tās laikā jaunietei ir iespēja iepazīties ar ārstu, apskatīt kabinetu un, sarunā ar speciālistu, gūt atbildes uz jautājumiem, par kuriem nereti runāt ar citiem ir neērti vai pat kauns.

Informatīva konsultācija ļauj mazināt spriedzi, jo ginekoloģiskā apskate šādas vizītes laikā var netikt veikta, un jaunietei ir iespēja emocionāli sagatavoties nākošajai vizītei un apskatei ginekoloģiskajā krēslā. Turklāt šāda veida pieeja mazina arī dažādus mītus un nepareizus priekšstatus, kurus jaunietes gūst, informāciju smeļoties no neprofesionāliem avotiem virtuālajā vidē.

1. Saruna un anamnēzes ievākšana: vizīte sākas ar sarunu. Ārsts uzdos jautājumus par vispārējo veselības stāvokli, pārciestajām slimībām, alerģijām, lietotajiem medikamentiem un ģimenes anamnēzi, piemēram, vai tuviniekiem bijušas ginekoloģiskas vai onkoloģiskas saslimšanas. Ļoti svarīgi jautājumi ir par menstruālo ciklu – kad sākās pirmās mēnešreizes, cik garš ir cikls, cik ilgas un stipras ir mēnešreizes, vai tās ir sāpīgas. Ja jauniete ir uzsākusi dzimumdzīvi, tiks uzdoti jautājumi arī par to un izmantoto kontracepciju. Visa sniegtā informācija ir konfidenciāla.
2. Vispārējā apskate: atkarībā no situācijas, var tikt nomērīts asinsspiediens, veikti auguma un svara mērījumi.
3. Ginekoloģiskā apskate: šī ir daļa, kas bieži rada vislielāko satraukumu. Ir svarīgi zināt, ka pilna iekšējā ginekoloģiskā apskate ne vienmēr tiek veikta pirmajā vizītē, it īpaši, ja nav sūdzību un nav uzsākta dzimumdzīve. Ja apskate ir nepieciešama, tā ietver:

• Ārējo dzimumorgānu apskati: ārsts vizuāli novērtē ārējo dzimumorgānu stāvokli;
• Apskati ar spoguli: ja nepieciešams ārsts izmanto speciālu instrumentu – ginekoloģisko spoguli, lai apskatītu maksts sienas un dzemdes kaklu. Procedūra var radīt nelielu diskomfortu, bet tai nevajadzētu būt sāpīgai. Ir svarīgi censties atslābināties. Šī izmeklēšana tiek veikta tikai jaunietēm, kurām jau ir bijušas dzimumattiecības.
• Bimanuālo izmeklēšanu jeb dzimumorgānu iztaustīšanu caur maksti: ārsts ar vienu roku caur maksti, parasti ievadot vienu vai divus pirkstus, un otru roku uz vēdera lejasdaļas iztausta dzemdes un olnīcu izmēru, formu un novietojumu. Šī izmeklēšana tiek veikta tikai jaunietēm, kurām jau ir bijušas dzimumattiecības.

4. Papildu izmeklējumi: dažkārt var būt nepieciešama ginekoloģiskā ultrasonogrāfija –, ja nav uzsākta dzimumdzīve, tā tiek veikta caur vēdera priekšējo sienu, citos gadījumos visbiežāk transvagināli, vai analīžu paņemšana, piemēram, uztriepe no dzemdes kakla onkocitoloģiskai izmeklēšanai, kas parasti tiek rekomendēts no 25 gadu vecuma vai agrāk, ja ir specifiskas indikācijas. Lēmumu par nepieciešamajiem izmeklējumiem pieņem ārsts, balstoties uz sarunā iegūto informāciju un apskates rezultātiem. Tomēr pirmās ginekologa konsultācijas mērķis bieži ir tieši informatīvs un preventīvs.
5. Noslēguma saruna: pēc apskates un izmeklējumiem ārsts pārrunā rezultātus, sniedz rekomendācijas par veselīgu dzīvesveidu, higiēnu, kontracepciju, ja tā ir aktuāla, un atbild uz visiem jautājumiem. Ja nav sūdzību, atkārtota ginekologa konsultācija parasti tiek rekomendēta reizi gadā.

Iestājoties grūtniecībai, ginekoloģiskās apskates jāveic biežāk. Svarīgāko informāciju par ginekoloģisko aprūpi grūtniecības laikā uzzini, lasot rakstu: “Ginekologa konsultācija grūtniecības laikā: Kad un kāpēc tā nepieciešama?”

Foto: freepik.com/Freepik

Kā sagatavoties pirmajai vizītei un mazināt satraukumu?

Sagatavošanās pirmajai vizītei pie ginekologa ir vairāk psiholoģiska nekā fiziska. Tomēr daži praktiski padomi var palīdzēt justies komfortablāk.

• Piemērots laiks: vislabāk vizīti plānot laikā, kad nav mēnešreižu, ja vien asiņošana nav iemesls pašai vizītei. Ja ir stipra asiņošana vai citas akūtas sūdzības, vizīti nedrīkst atlikt.
• Personīgā higiēna: pietiek ar ikdienas higiēnas procedūrām – dušu vai apmazgāšanos. Nav nepieciešams lietot īpašus intīmās higiēnas līdzekļus, dezodorantus vai veikt maksts skalošanu, jo tas var traucēt izmeklējumiem.
• Anamnēzes sagatavošana: jācenšas atcerēties datumu, kad sākās pēdējās mēnešreizes, cik regulārs ir cikls. Ja ir bijušas kādas veselības problēmas vai operācijas, arī par tām ir jāinformē ārsts. Sākoties pirmajām mēnešreizēm, meitenei ieteicams izmantot kādu no menstruālā cikla izsekošanas aplikācijām savā viedtālrunī, jo mēnešreižu uzraudzība ir ļoti būtisks reproduktīvās veselības aspekts.
• Ērts apģērbs: vēlams izvēlēties apģērbu, kuru ir viegli novilkt un uzvilkt.
• Atbalsta persona: atkarībā no jaunietes vecumā, uz vizīti var doties kopā ar mammu, vecāku māsu vai draudzeni. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka saruna ar ārstu un apskate parasti notiek divatā, lai nodrošinātu konfidencialitāti. Atbalsta persona var pagaidīt uzgaidāmajā telpā.
• Satraukuma mazināšana: vissvarīgākais ir atcerēties, ka ginekoloģija ir medicīnas nozare, kas rūpējas par sievietes veselību visos dzīves posmos. Ginekologs ir speciālists, kura mērķis ir palīdzēt, nevis nosodīt vai kritizēt. Vizīte ir normāla veselības aprūpes sastāvdaļa, līdzīgi kā zobārsta vai ģimenes ārsta apmeklējums. Atklāta komunikācija ar ārstu un izpratne par to, kas notiks, ir labākais veids, kā mazināt bailes. Jāatceras, ka ārsts vienmēr paskaidros, ko darīs, un jebkurā brīdī var uzdot jautājumus vai lūgt pārtraukumu, ja ir diskomforts.

Tieši komfortabla atmosfēra, kā arī atbalstoša un uz savstarpēju sadarbību virzīta komunikācija ir būtiskākie faktori, kas veicina pozitīvu pieredzi, mazina dabisko satraukumu pirms vizītēm un veido pamatu ilgtermiņa uzticībai un regulārai veselības aprūpei. Ja jauniete pirmajā vai kādā no nākamajām vizītēm nejūtas droši, komfortabli vai saprasta, ir pilnīgi pamatoti un pat ieteicams meklēt citu ārstu, ar kuru veidojas labāks savstarpējais kontakts.

Ginekoloģija jaunietēm Veselības un skaistuma centrā Adoria

Foto: adoria.lv

Veiksmīga pirmā ginekologa konsultācija veido pamatu turpmākai uzticībai un regulārai veselības aprūpei. Ginekoloģija jaunietēm Veselības un skaistuma centrā Adoria – šeit pieredzējuši un iejūtīgi ginekologi nodrošina profesionālu aprūpi un atbalstu katrai pacientei, īpaši rūpējoties par komfortablu un saprotošu atmosfēru pirmajā vizītē.