Kas ir hiperhidroze un kādi ir tās cēloņi?
Hiperhidroze ir stāvoklis, kas izraisa pastiprinātu, nekontrolētu svīšanu, pārsniedzot normālu, organisma termoregulācijai nepieciešamo sviedru izdali. Par to, lai neatkarīgi no apkartējās temperatūras svārstībām mūsu organisms spētu nodrošināt dzīvības procesiem atbilstošu ķermeņa temperatūru, atbild hipotalāms – daļa mūsu smadzenēs, kas nodrošina termoregulācijas centra darbību, tajā skaitā svīšanu. Hiperhidrozes gadījumā sviedru izdales funkcija ir traucēta. Atkarībā no hiperhidrozes izpausmēm un cēloņiem, iedala divu veidu hiperhidrozes stāvokļus:
- primārā fokālā hiperhidroze: pārmērīga svīšana lokalizējas noteiktās ķermeņa daļās, un visbiežāk skar paduses, plaukstas, pēdas, retāk – cirkšņus, seju, galvas ādu. Primārās fokālās hiperhidrozes gadījumā sviedru dziedzeriem ir normāla uzbūve un darbība, taču pastiprinātu sviedru izdali izraisa autonomās nervu sistēmas hiperaktivitāte vai reakcija uz emocionāliem trigeriem/emocionālu stresu, kuru apstrāde centrālajā nervu sistēmā noved pie pārmērīgas sviedru pilienveida sekrēcijas. Visbiežāk šāda tipa hipohidrozes stāvokļa pirmās pazīmes parādās jau bērnībā vai agrīnā pusaudžu vecumā, un lielākais šī stāvokļa risks ir dažādas ādas saslimšanas, kas var aktivizēties pastiprinātas svīšanas skartajās ķermeņa zonās.
- sekundārā hiperhidroze: skar visu ķermeni kopumā, turklāt svīšanas epizodes atkārtojas gan dienas laikā, gan naktīs. Sekundārā hiperhidroze pārsvarā piemeklē pieaugušā vecumā, un tai par iemeslu var būt virkne dažādas saslimšanas, tajā skaitā onkoloģiskās, endokrīnās, neiroloģiskās saslimšanas, psiholoģiskas saslimšanas, akūtas vai hroniskas infekciju slimības u. c. Tāpat sekundārā hiperhidroze var izpausties menopauzes periodā, pēc noteiktu medikamentu lietošanas.
Sekundārās hiperhidrozes gadījumā nepieciešams veikt papildu izmeklējumus, tā izslēdzot citu saslimšanu riskus un nozīmējot tālāku ārstēšanu. Savukārt primārās fokālās hiperhidrozes izraisītas pastiprinātas svīšanas mazināšanai, kā efektīva ārstēšanas metode tiek pielietota botulīna toksīna injekcijas pastiprināti svīstošajās zonās.
Kad veic botulīna toksīna injekcijas plaukstās?
- Injekcijas plaukstās iesaka veikt gadījumos, kad pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze būtiski ietekmē ikdienas dzīves kvalitāti, radot ierobežojumus un nesamērīgus apgrūtinājumus profesionālajā vai privātajā dzīvē.
- Kad hiperhidrozes simptomu mazināšanai nelīdz cita veida ārstēšana, piemēram, antidepresantu vai jonofrēzes terapija.
Procedūras norise un norādījumi pēc injekciju veikšanas
Pirms procedūras nepieciešama dermatologa konsultācija, kuras laikā tiek noskaidrotas pacienta sūdzības, vēlamais rezultāts, iepriekšējā ārstēšana un slimību vēsture. Procedūras laikā tiek veikta ādas apstrāde ar antiseptisku, spirtu nesaturošu līdzekli un botulīna toksīna A šķīduma ievade atsevišķu injekciju veidā plaukstās, ādas līmenī.
Procedūra aizņem aptuveni 15–20 minūtes un to iespējams veikt standarta dermatologa konsultācijas laikā. Lai gan injekciju veikšanai tiek lietotas ārkārtīgi smalkas injekciju adatas, atsevišķie dūrieni ir jūtami un var radīt diskomfortu vai vidēju/stipru sāpju sajūtu. Lai mazinātu diskomfortu, pieejama lokālā anestēzija ar atsāpinošo krēmu (iedarbības laiks aptuveni 60 minūtes).
Pēc procedūras 3–5 dienas nepieciešams atturēties no alkohola lietošanas, pirts apmeklējumiem, augstas intensitātes sporta nodarbībām un masāžām injekciju zonās.
Procedūras kursa ilgums un efekts
Pēc injekciju veikšanas, pirmie rezultāti novērojami jau 4–5 dienu laikā, taču procedūras pilnais rezultāts tiek novērots pēc aptuveni 2 nedēļām. Procedūras rezultātā gaidāms plaukstu svīšanas apjoma samazinājums par 80–90 %. Veiktajos pētījumos konstatēts, ka botulīna toksīna A injekciju efekts saglabājas vidēji 6–9 mēnešus. Atkārtoti injekcijas veic novērojot sviedru izdales pastiprināšanos, taču visbiežāk procedūra tiek atkārtota reizi 6 mēnešos.
Vai procedūra var būt neefektīva?
Ļoti retos gadījumos, kad tiek novērota rezistence jeb nejūtība pret botulīna toksīna A preparātiem, pēc injekciju veikšanas netiks novērotas nekādas izmaiņas un vēlamo efektu panākt nav iespējams.
Rezistences veidošanos var veicināt iepriekšējas botulīna toksīna A preparātu injekcijas, kas veiktas ļoti bieži, neievērojot rekomendētos intervālus, vai pārspīlēti lielās devās, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi procedūru veikt tikai pie ārsta–speciālista, kas ir sertificēts konkrēto procedūru veikšanai.
Iespējamās blakusparādības
- Diskomforts procedūras laikā, retos gadījumos novērotas sāpes un vājuma sajūta plaukstās dažas dienas/nedēļas.
- Iespējami atsevišķi nelieli zilumi.
Samazinoties plaukstu svīšanai, kā kompensācijas mehānisms var nedaudz palielināties sviedru izdale citos ādas apvidos. Parasti šādas izmaiņas nepamana vai nejūt kā apgrūtinājumu. Arī procedūras apvidū iespējama neliela sviedru izdale, kas norāda uz to, ka fizioloģiskie procesi, tajā skaitā termoregulācija, nav traucēti.
Kontrindikācijas
Botulīna toksīna injekcijas plaukstās netiek veiktas šādos gadījumos:
- alerģija pret botulīna toksīnu A;
- rezistence pret botulīna toksīnu A;
- aktīvs iekaisuma process procedūras zonā;
- sievietēm grūtniecības un mazuļa zīdīšanas periodā;
- pacientiem ar hemofīliju;
- pacientiem ar neiromuskulāriem, muskuļu aktivitātes traucējumiem.
Mūsu speciālisti
Dr. Dace Beķere
Speciāliste ir studējusi medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē, absolvējusi dermatoveneroloģijas rezidentūru Latvijas universitātē, stažējusies Austrijā un Šveicē. Latvijas Estētiskās medicīnas asociācijas (LEMA) botulīna toksīna pielietošanai estētiskajā medicīnā, selektīvās fototermolīzes un ablatīvās lāzerķirurģijas un citu estētiskās dermatoloģijas metožu pielietošanai.
