Kad iestājas menopauze?
Nevar noteikt konkrētu vecumu, cik gados sākas menopauze. Vēl pirms menopauzes iestāšanās, daudzu gadu garumā notiek dažādi pārmaiņu procesi sievietes ķermenī.
Katrai sievietei tas noris individuāli, taču lielākoties tas notiek laikā no 45 – 55 gadu vecumam.
Var teikt, ka sievietei iestājusies menopauze tad, kad fizioloģiskās mēnešreizes nav bijušas un atsākušās vismaz 12 mēnešus.
Menopauzes ilgums, jeb laiks, līdz pilnībā iestājusies menopauze arī katrai sievietei ir individuāls.
Pārejas posms sākas pēc 40 gadu vecuma, sākoties premenopauzes posmam tas var ilgt pat 10 – 15 gadus.
Par to, kad aptuveni gaidīt menopauzes laiku savā dzīvē, kā piemērs var kalpot mammas un vecmammas pieredze. Lai gan tas nevar kalpot par precīzu atskaites punktu, tomēr bieži vien vērojams, ka ģenētiski tas izpaužas līdzīgi gan vecumposma, gan simptomu ziņā.
Kas tad īsti ir menopauze?
Tas ir pakāpenisks pārmaiņu process sievietes organismā, kad olnīcas vairs neizstrādā folikulus, izsīkst olnīcu funkcija un tā rezultātā rodas sievišķo hormonu estrogēnu nepietiekamība. Asinsanalīzes to var konstatēt pēc tā, ka palielinās folikulu stimulējošā hormona (FSH) līmenis asinīs, savukārt estradiola (E2) līmenis samazinās.
Būtībā tas ir laiks, kad sievietes reproduktīvais vecums noslēdzas un sievietei vairs nevar iestāties grūtniecība.
Taču tikai tad, kad veikti klīniskie, laboratoriskie un ultrasonogrāfijas izmeklējumi, var noteikt, vai olnīcas savu aktīvo darbību patiešām beigušas.
Pārejas procesā līdz pilnībā iestājusies menopauze, izšķir vairākus posmus:
- Premenopauze – parādās dažus gadus pirms pazīmēm, kas liecina par klimaktērija tuvošanos. Pakāpeniskas izmaiņas notiek endokrīnajā sistēmā un lielākoties tās saistītas ar menstruālā cikla traucējumiem. Vidēji premenopauze sākas vecumā ap 40 – 45 gadiem, kas arī ir menopauzes sākums.
- Klimakss – posms, kurā notiek olnīcu darbības samazināšanās līdz pilnīgam izsīkumam. Mainās mēnešreižu biežums, ilgums, asiņošanas stiprums.
- Menopauze – laiks, kad pēc pēdējām fizioloģiskām menstruācijām pagājuši ne mazāk kā 12 mēneši. Sievietēm menopauze iestājas vidēji 49-52 gadu vecumā.
- Postmenopauze – laiks pēc menopauzes iestāšanās, būtībā viss atlikušais sievietes mūžs.
Menopauzes pazīmes
Lai arī menopauze ir normāls fizioloģisks process, lielākā daļa sieviešu izjūt tās tuvošanos. Laiks, kamēr organisms pārkārtojas jaunajam režīmam, ne vienmēr ir patīkams.
Klimaksa simptomi menopauzes laikā var būt visdažādākie, tāpat arī ļoti individuāli ir tas, cik stipri un izteikti tie ir. Tie var būt viegli, vidēji smagi vai pat ļoti smagi, kas jau nopietni ietekme sievietes dzīves kvalitāti. Pētījumos apstiprināts, ka līdz pat 80% sieviešu izjūt subjektīvās klimaksa pazīmes.
Menopauzes pirmās pazīmes
Klimaksa pirmās pazīmes vērojamas premenopauzes posmā, kad sākas izmaiņas menstruāciju regularitātē, biežumā un stiprumā. Menstruālais cikls šajā laikā var pagarināties līdz pat 60 – 90 un vairāk dienām, vai otrādi – saīsināties. Premenopauze un asiņošana, kas šajā laikā var ik mēnesi atšķirties, ir tas iemesls, kāpēc sievietes vēršas pie sava ginekologa.
Nereti šajā posmā iztrūkstošās mēnešreizes bieži vien tiek sajauktas ar grūtniecības iestāšanos.
Karstuma viļņi ir viena no fiziskajām izpausmēm, kas ir ļoti bieži novērots simptoms laikā, kad sievietei iestājas klimakss. Karstuma viļņi rodas tādēļ, ka hormonālo izmaiņu rezultātā tiek ietekmēta ķermeņa termoregulācijas sistēma.
Karstuma viļņi pēc intensitātes un biežuma mēdz būt ļoti atšķirīgi, tie var uznākt gan naktī, gan dienā. Raksturīga pēkšņa ādas piesarkšana sejas, kakla un krūšu apvidū, daļēja vai visa ķermeņa nosvīšana. Menopauzes karstuma viļņi var ilgt no dažām sekundēm līdz pat minūtēm un atkārtoties ar dažādiem intervāliem, vairākas reizes diennaktī – dažkārt pat līdz 15-20 reizēm.
- Miega traucējumi un garastāvokļa svārstības
Klimaksa laikā var novērot arī miega traucējumus – bieža mošanās naktīs, bezmiegs. Tas, savukārt, samazina enerģiju un darbaspējas dienas laikā.
Miega traucējumiem klāt var nākt arī nomākts garastāvoklis, depresija, atmiņas un koncentrēšanās spēju pasliktināšanās, zūd domāšanas asums, samazinās laimes hormona – serotonīna līmenis.
- Menopauze un sirds pārsitieni
Tahikardija jeb paātrināta sirdsdarbība, sirdsklauves, pārsitieni – bieži menopauzes simptomi.
Taču šeit ir obligāta sirds veselības stāvokļa uzraudzīšana. Sirds un asinsvadu slimības ir ļoti izplatītas sieviešu vidū, un ir galvenais saslimstības un mirstības iemesls sievietēm pēcmenopauzes periodā.
Samazinoties estrogēna daudzumam sievietes ķermenī, menopauzes laikā sirds un asinsvadu slimību risks ievērojami palielinās, tāpēc regulāri jāapmeklē ārsts, lai laikus konstatētu nopietnākas kaites.
Iestājoties menopauzei, strauji zūd organismā esošais kalogēns. Kalogēna trūkums organismā ir tas, kādēļ sāk zust ādas elastība un tvirtums, āda kļūst raupjāka, plānāka. Mainās matu stāvoklis.
Tāpat arī kļūst sausāka maksts gļotāda, maksts kļūst sausāka, jutīgāka. Maksts sieniņas kļūst plānākas. Tas var būtiski ietekmēt sievietes intīmo dzīvi, jo sekss var kļūt nepatīkams un pat sagādāt sāpes.
Klimaksa laikā bieži novērojam arī svara pieaugumu. Tas skaidrojams ar organismā notiekošajām hormonu izmaiņām, taču nevajadzētu uzskatīt, ka menopauze un liekais svars ir nenovēršams simptoms, kas piemeklēs ik vienu.
Estrogēnu samazināšanās ietekmē to, kā ķermenī uzkrājās tauki, tāpēc bieži menopauzes laikā tauki uzkrājās tieši vēdera apvidū, kad veidojas tā sauktais hormonu vēders.
Mainās organisma vielmaiņas procesi, tie var kļūt daudz lēnāki, tāpēc svarīgi pamainīt un pielāgot savus ēšanas un aktivitāšu paradumus, pielāgojoties izmaiņām ķermenī.
Kā sieviete sev var palīdzēt šajā laikā?
Neskatoties uz izmaiņām, kas var būt gan nepatīkamas, gan satraucošas, tomēr tās, kopā ar kompetentu un zinošu ginekologu, iespējams kontrolēt un ierobežot. Konsultācijā ar ginekologu, ārsts ieteiks sievietei piemērotāko hormonālo vai nehormonālo terapiju.
Menopauzes hormonu terapija jeb MHS palīdz aizvietotu tos hormonus, kurus ķermenis vairs neizstrādā vai izstrādā daudz mazākā daudzumā.
Hormonu terapija menopauzes laikā var būtiski atvieglot estrogēna zuduma radītos simptomus, uzlabojot sievietes pašsajūtu un atvieglojot klimaksa pārejas posmu.
Hormonu ievades veidi ir dažādi, var izvēlēties tabletes, uz ādas aplicējamus krēmus vai gēlus, makstī ievietojamas svecītes.
Mirena un menopauze
Bieži lietots menopauzes terapijas veids ir kombinētais – Mirenas hormonālās spirāles un estrogēna preparātu lietošana caur ādu.
Tāpat ginekologs var ieteikt dažādus nehormonālos līdzekļus, tādus kā fitoterapiju un augu valsts līdzekļus.
Taču ļoti svarīgi ir ņemt vērā to, ka šīs pārmaiņas sievietes dzīvē nozīmē arī ikdienas dzīves un paradumu maiņu. Jāsaprot, ka nav iespējams pilnībā nomākt simptomus, ko izraisa menopauze. Zāles, kas tos pilnībā nomāktu nav, tieši tāpēc sievietei pašai jau laikus jāpiedomā pie sava dzīvesveida un veselības stāvokļa.
Jāatceras par regulārām fiziskām aktivitātē, pastaigām svaigā gaisā un miega režīma ievērošanu. Jācenšas pēc iespējas atteikties no dažādiem neveselīgiem ieradumiem, smēķēšanas un alkohola pārmērīgas lietošanas.
Tāpat jāseko līdzi savai ēdienkartei. Vajadzētu mazināt saldumu, cukuru, treknu ēdienu uzņemšanu uzturā. Daudz vairāk lietot augļus, dārzeņus, zaļumus.
Menopauze un grūtniecība
Premenopauzes laikā ovulācija kļūst neregulāra, tādēļ arī mēnešreizes premenopauzes laikā nebūs regulārās. Tas arī ir iemesls, kāpēc samazinās grūtniecības iespējamība. Tomēr tas nenozīmē, ka nav iespējama apaugļošanās, tāpēc, ja grūtniecība ir nevēlama, tad ir nepieciešams turpināt izsargāties.
Savukārt grūtniecības iestāšanās menopauzes laikā ir praktiski neiespējama. Taču katrai sievietei šī iespēja jāizvērtē individuāli, veicot asins analīzes un nosakot folikulstimulējošā hormona un estrogēna līmeni, tāpat veicot ginekoloģisko USG.
