Atopiskais dermatīts bērnam: kā to atpazīt un ārstēt?

Kā atpazīt atopisko dermatītu bērniem un kad vērsties pie ārsta?

Foto: freepik.com/Freepik

Atopiskais dermatīts, bieži dēvēts arī par atopisko ekzēmu, ir viena no izplatītākajām hroniskajām ādas slimībām bērnu vecumā, kas skar arvien vairāk mazuļu visā pasaulē. Tā ir ne vien fizisks, bet arī emocionāls pārbaudījums gan bērnam, gan visai ģimenei, tādēļ savlaicīga slimības atpazīšana un pareiza rīcība ir īpaši svarīga. Lai izprastu šīs slimības būtību, simptomus un nepieciešamo rīcību, ar padomiem dalās Veselības un skaistuma centra Adoria dermatoloģe Dace Beķere.

Svarīgākais par atopisko dermatītu īsumā:

Cēloņi: slimības pamatā ir ģenētiskas noslieces, ādas aizsargbarjeras traucējumu un imūnsistēmas īpatnību kopums;
Galvenie simptomi: raksturīgākās pazīmes ir izteikts ādas sausums, intensīva nieze un kairināti, apsārtuši ādas laukumi;
Ārstēšanas pieeja: terapijas pamatā ir regulāra ādas mitrināšana, provocējošo faktoru novēršana un ārsta nozīmēti, uz ādas lietojami preparāti slimības uzliesmojumu laikā. Smaga, nekontrolējama, plaši izplatīta atopiskā dermatīta gadījumā tiek nozīmēti iekšķīgi lietojamas zāles.

Kas ir atopiskais dermatīts un kas to izraisa?

Atopiskais dermatīts ir hroniska, recidivējoša – ar paasinājumu un atvieglojuma vai pilnīgas izzušanas periodiem noritoša – iekaisīga ādas slimība. Tās attīstību nosaka vairāki faktori, kuros galveno lomu spēlē iedzimtība un imūnsistēmas darbības īpatnības.

Ģenētika un imūnsistēma – galvenie riska faktori

Lielākajai daļai bērnu, kuriem attīstās atopiskais dermatīts, ģimenes vēsturē ir sastopamas arī citas tā saucamā atopiskā spektra slimības, piemēram, alerģisks rinīts jeb siena drudzis vai bronhiālā astma. Tas norāda uz pārmantotu noslieci.

Bērniem ar atopisko dermatītu ir raksturīga ādas barjerfunkcijas nepilnvērtība – āda nespēj pietiekami efektīvi aizturēt mitrumu un aizsargāt organismu no apkārtējās vides kairinātājiem un alergēniem. Šī ādas barjeras nepilnība ļauj alergēniem vai šķietami nekaitīgiem kairinātājiem (smaržvielas, virsmaktīvās vielas sadzīves ķīmijas un veļas mazgāšanas, personīgās higiēnas līdzekļos) vieglāk iekļūt dziļākajos ādas slāņos, izraisot imūnās sistēmas reakciju, kas savukārt noved pie iekaisuma, apsārtuma un niezes.

Vides faktoru ietekme

Šī iedzimtā nosliece rada situāciju, kurā bērna organisms pastiprināti reaģē uz dažādiem ārējiem stimuliem, kas veselai ādai problēmas neradītu. Lai gan pamats ir ģenētisks, slimības gaitu un uzliesmojumus būtiski ietekmē dažādi apkārtējās vides faktori jeb trigeri. Tie var būt:

alergēni: putekļu ērcītes, mājdzīvnieku blaugznas, ziedputekšņi, noteikti pārtikas produkti, visbiežāk – piens, olas, kvieši, soja, rieksti;
kairinātāji: raupjš sintētisks vai vilnas apģērbs, ziepes, smaržvielas, sadzīves ķīmija, ciets, kaļķains ūdens;
klimatiskie apstākļi: auksts, sauss gaiss ziemā, kā arī krasas temperatūras svārstības var saasināt ādas sausumu;
infekcijas: bakteriālas (īpaši impetigo jeb latviski saukta arī par strutaino ēdi) vai vīrusu infekcijas var provocēt slimības uzliesmojumu, kā arī pašas izplatīties straujāk un agresīvāk uz sausas ādas fona;
stress: arī emocionālais stress pēc pacientu pieredzes var būt faktors, kas pasliktina ādas stāvokli un ir pierādīts kā statistiski ticams provokators citām hroniskām dermatozēm (psoriāze);
berze un traumēšana: ādas kasīšana pastiprina niezi, savukārt nieze vēl vairāk veicina kasīšanos, veidojot “apburto loku”. Īpaši maziem bērniem svarīga pareiz ādas aprūpe un ārstēšana, lai no šadas situācijas izvairītos.

Atopiskā dermatīta pazīmes dažādos vecumposmos

Jāņem vērā, ka atopiskā dermatīta izpausmes var atšķirties atkarībā no bērna vecuma. Klīniskā aina mainās, slimībai pārejot no akūtas fāzes zīdaiņa vecumā uz hroniskāku, sausāku formu vēlāk bērnībā. Līdz ar to mainās ne tikai izsitumu izskats, bet arī to raksturīgākās atrašanās vietas uz ķermeņa.

Foto: freepik.com/Freepik

Zīdaiņa vecums (līdz 2 gadiem)

Pirmās atopiskā dermatīta pazīmes zīdainim parasti parādās vecumā no trīs līdz sešiem mēnešiem, kas bieži sakrīt ar piebarojuma uzsākšanas periodu. Slimībai raksturīgi ļoti niezoši, sārtas krāsas izsitumi, kas var būt gan viegli pacelti virs ādas, gan veidot sīkus pūslīšus, kuriem plīstot, rodasmitras brūces un kreveles.

Šajā vecumā iekaisums visbiežāk skar seju (īpaši vaigus un pieri), galvas mataino daļu, kā arī roku un ceļu locītavu ārējās jeb atliecēju virsmas. Būtiski, ka autiņbiksīšu zona parasti paliek izsitumu neskarta. Spēcīgā nieze ir galvenais simptoms, kas padara mazuli nemierīgu un būtiski ietekmē miega kvalitāti.

Nereti dzeltenīgas zvīņas zīdaiņa galvas matainajā daļā vecāki kļūdaini notur par atopiskā dermatīta pazīmi, lai gan visbiežāk tas ir seborejiskais dermatīts jeb tā sauktā piena krevele. Lai uzzinātu, kā atšķirt šos abus stāvokļus, lasi rakstu: “Kas ir piena krevele un kā to ārstēt droši mājas apstākļos?”

Bērni (no 2 līdz 12 gadiem)

Slimībai pārejot hroniskā formā, mainās tās izskats un lokalizācija. Iekaisums kļūst sausāks, āda sabiezē, kļūst izteikts ādas zīmējums. Tipiskās vietas ir elkoņu un ceļu locītavu iekšējās virsmas, plaukstu un pēdu locītavas kā arī kakls un zona ap acīm. Nieze joprojām ir dominējošais simptoms, un pastāvīgas kasīšanās dēļ bieži attīstās arī sekundāra bakteriāla infekcija.

Pusaudži

Pusaudžu vecumā dermatīta izpausmes var būt līdzīgas kā mazākiem bērniem, lokalizējoties locītavu bedrītēs. Taču nereti specifiska problēma ir plaukstu un/vai pēdu dermatīts, kas var būtiski ietekmēt ikdienas aktivitātes un dzīves kvalitāti. Āda šajās zonās ir ļoti sausa, plaisājoša un iekaisusi.

Kad nepieciešama bērnu dermatologa konsultācija?

Vecākiem būtu jāvēršas pie bērnu dermatologa, novērojot jau pirmās aizdomīgās pazīmes, kas varētu liecināt par atopisko dermatītu. Vizīte pie ārsta ir obligāta, ja:

izsitumi nepāriet dažu dienu/nedēļu laikā vai izplatās plašumā;
nieze ir tik spēcīga, ka traucē bērna miegu un ikdienas gaitas;
izsitumi sāk “sulot”, parādās dzeltenīgas kreveles vai strutas, kas var liecināt par bakteriālu infekcijas;
mājas apstākļos lietotie ādas kopšanas līdzekļi nesniedz uzlabojumu;
ģimenes ārsta ieteiktie līdzekļi un medikamenti nenodrošina pietiekošu ādas izmaiņu kontroli vai ģimenes ārsts iesaka specialista – dermatologa konsultāciju, lai izstrādātu ilgtermiņa ārstēšanas plānu;
ir aizdomas par konkrētu pārtikas produktu vai vides faktoru kā slimības izraisītāju.

Savlaicīga un precīza diagnostika ir pamats veiksmīgai slimības kontrolei. Tā ļauj atšķirt atopisko dermatītu no citām ādas slimībām ar līdzīgiem simptomiem, piemēram, seborejiskā dermatīta vai psoriāzes, tādējādi novēršot nepareizu ārstēšanu.

Konsultāciju gaitā speciālists ne tikai veic un nozīmē nepieciešamos izmeklējumus, kas palīdz uzstādīt diagnozi, bet arī izstrādā individuālu ārstēšanas un ādas kopšanas plānu. Tas aptver gan akūto simptomu mazināšanu, gan ilgtermiņa stratēģiju slimības kontrolei. Svarīgs solis ir arī vecāku izglītošana par pareizu rīcību ikdienā un slimības saasinājumu laikā.

Lai gan atopiskais dermatīts ir bieži izplatīta problēma, bērna ādai raksturīgi arī daudzi citi izsitumu veidi, kuru cēloņi un nepieciešamā rīcība var būtiski atšķirties. Vairāk par to, kā atpazīt dažāda veida izsitumus bērniem, lasi rakstā: “Ar kādiem bērnu izsitumiem noteikti jāvēršas pie dermatologa?”

Kā tiek noteikta diagnoze?

Ceļš uz pareizu diagnozi sākas ar atklātu sarunu un uzticēšanos starp ārstu un vecākiem. Speciālistam ir svarīgi zināt kad un kā parādijās pirmās sūdzības, kas tos, iespējams, pastiprina, un vai līdzīgas veselības problēmas, piemēram, alerģijas vai astma, ir sastopamas arī citiem ģimenes locekļiem. Pēc šīs detalizētās sarunas jeb anamnēzes ievākšanas seko rūpīga bērna ādas apskate. Tās laikā bērnu dermatologs izvērtē:

izsitumu raksturu un izskatu: vai tie ir sarkani, sausi, vai, tieši otrādi, mitrojoši.
lokalizāciju: kur uz ķermeņa izsitumi atrodas, jo dažādos vecumos tie parādās tipiskās vietās.
ādas stāvokli kopumā: tiek novērtēts arī vispārējais ādas sausuma līmenis, iekaisuma intensitāte, kasīšanās pēdas un pazīmes, kas varētu liecināt par sekundāru bakteriālu infekciju.

Dermatoskopija ādas struktūru detalizētai izpētei

Foto: adoria.lv

Lai gan dermatoskopija primāri tiek izmantota dzimumzīmju un citu ādas veidojumu diagnostikā, atsevišķos gadījumos tā var būt noderīga arī, lai atšķirtu atopisko dermatītu no citām ādas slimībām, jo īpaši infekcijām, ar līdzīgām pazīmēm.

Ar dermatoskopa palīdzību ārsts var detalizēti izpētīt ādas virsmas struktūras un asinsvadu zīmējumu, lai izslēgtu psoriāzi, sēnīšu infekcijas vai citas ādas slimības, kuru agrīnas izpausmes reizēm var atgādināt ekzēmu. Pēc vajadzības var tikt nozīmētas arī asins analīzes, lai iegūtu pilnīgāku ainu par mazā pacietna kopējo veselības stāvokli.

Atopiskā dermatīta ārstēšanas un ādas kopšanas pamatprincipi

Diemžēl vecākiem jārēķinās, ka atopiskā dermatīta ārstēšana visbiežāk ir ilgstošs process un ietver ādas kopšanas ieradumu un rutīnas ilgtermiņa izmaiņas. Ārstēšanas mērķis ir mazināt simptomus, novērst uzliesmojumus un uzlabot bērna dzīves kvalitāti.

Terapijas pamatu pamats ir pareiza un regulāra ādas kopšana – turpinot piemērotu līdzekļu regulāru lietošanai arī pēc uzliesmojuma beigām, tiek mazināts turpmāko uzliesmojumu risks un norises smagums.

Emolientu lietošanu: bērna āda ir regulāri, vismaz 2–3 reizes dienā, jāmitrina un jābaro ar speciāliem aptiekā nopērkamiem krēmiem un balzāmiem (emolientiem). Tie atjauno ādas bojāto aizsargbarjeru un mazina sausumu.
Pareiza mazgāšanās: vannošanās vai dušas ilgumam nevajadzētu pārsniegt 5–10 minūtes, izmantojot siltu, bet ne karstu ūdeni. Jālieto maigi, ziepes un smaržvielas nesaturoši mazgāšanās līdzekļi ar neitrālu pH līmeni un barojošo, mitrinošu sastāvu. Optimālākā izvēle būs dušas eļļas vai dušas krēmi.
“Mitrās tehnikas” ievērošana: uzreiz pēc mazgāšanās āda maigi jānosusina ar dvieli, to neberzējot, un 2–3 minūšu laikā uz vēl nedaudz mitras ādas jāuzklāj bagātīgs emolienta slānis.

Medikamentozā terapija uzliesmojumu laikā

Slimības saasinājuma gadījumā, kad parādās izteikts iekaisums un nieze, ar ikdienas kopšanu vien nepietiek. Šādos gadījumos ārsts nozīmē uz ādas loetojamas zāles , kas visbiežāk ietver kortikosteroīdu vai kalcineirīna inhibitoru saturošus krēmus/ziedes, lai ātri un efektīvi nomāktu iekaisumu un mazinātu niezi. Uz ādas lietojamos medikamentus (ja apstiprināta diagnoze) Latvijā pilnībā apmaksā valsts gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Ārsts piemeklē atbilstoša stipruma preparātus, ņemot vērā bērna vecumu, iekaisuma smagumu un ķermeņa zonu, jo, piemēram, sejas ādai izmanto vājākas koncentrācijas līdzekļus. Kalcineirīna inhibitori ir īpaši vērtīga alternatīva jutīgām zonām, piemēram, sejai, plakstiņiem vai ādas krokām, kur ilgstoša stipru steroīdu lietošana nav vēlama.

Lai mazinātu mokošo niezi, kas īpaši traucē miegu, papildus var tikt nozīmēti arī īslaicīgi iekšķīgi lietojami antihistamīna līdzekļi. Ja pierādītas alerģijas, var nākties kontrolēt uzturu un ikdienas ieradumus, kā arī rēķināties ar antihistamīnu lietošanu ikdienā; atsevišķos gadījumos iespējams veikt desensibilizācijas terapiju pie alergologa. Gadījumos, kad iekaisumam pievienojusies bakteriāla infekcija, ārstēšanas shēma tiek papildināta ar lokāli vai iekšķīgi lietojamiem antibiotiskiem līdzekļiem.

Profesionāla palīdzība Veselības un skaistuma centrā Adoria