Dažādas matu izkrišanas formas un kāds ir risinājums

Dažādas matu izkrišanas formas (androgēnā, telogēnā, difūzā un rētojošā) un kāds ir to risinājums

Foto: freepik.com/Freepik

Matu veselība ir nozīmīgs vispārējā veselības stāvokļa rādītājs, un pastiprināta to izkrišana var radīt pamatotas bažas. Lai gan zināms matu zudums katru dienu ir norma, ir svarīgi atpazīt pazīmes, kas liecina par problēmu un laikus meklēt risinājumu. Par to, kādas ir biežākās matu izkrišanas formas un to ārstēšanas metodes, raksta turpinājumā stāsta Veselības un skaistuma centra Adoria triholoģe Jevgenija Vladimirova.

Šajā rakstā uzzināsi:

• Alopēcijas formas: ar ko atšķiras androgēnā, telogēnā, difūzā un rētojošā matu izkrišana un to ārstēšanas process. 
• Izplatītākie cēloņi: kas visbiežāk izraisa katru no aprakstītajiem matu izkrišanas veidiem.
• Diagnostikas process: kā trihologs – matu un galvas ādas slimību speciālists – soli pa solim nosaka precīzu problēmas cēloni.

Androgēnā alopēcija – visbiežākā matu izkrišanas forma 

Androgēnā alopēcija ir visbiežāk sastopamā matu izkrišanas forma, ko nosaka iedzimtība un hormonu ietekme. Problēmas pamatā ir matu folikulu paaugstināta jutība pret hormonu dihidrotestosteronu (DHT). Šī hormona ietekmē folikuli laika gaitā sarūk, tādēļ mati no tiem aug arvien plānāki un īsāki, līdz visbeidzot folikuls kļūst neaktīvs un jauns mats vairs neizaug.

Raksturīgākās pazīmes atšķiras atkarībā no dzimuma: 

• Vīriešiem: process parasti sākas ar matu līnijas atkāpšanos deniņu zonā, veidojot M-veida formu, kā arī matu apjoma zudumu galvvidū. Laika gaitā abas zonas var saplūst.
• Sievietēm: raksturīga pakāpeniska un difūza (vienmērīga, izkliedēta) matu izkrišana galvas augšdaļā, kā rezultātā paplašinās matu celiņš, taču priekšējā matu līnija parasti tiek saglabāta. 

Androgēnā alopēcija ir hronisks stāvoklis, kas pats no sevis nepāriet un prasa mērķtiecīgu, ilgstošu ārstēšanu. Ārstēšanas mērķis ir palēnināt vai apturēt matu izkrišanu un, ja iespējams, veicināt jaunu matu augšanu, izmantojot lokālus līdzekļus, medikamentus vai tādas procedūras kā mezoterapija un PRP injekcijas. 

• Ja vēlies uzzināt vairāk par androgēno alopēciju un kādas ir šī brīža efektīvākās slimības ārstēšanas metodes, lasi mūsu speciālistu sagatavoto rakstu: “Androgēnā alopecija: kā trihologs to diagnosticē un ārstē?” 

Telogēnā matu izkrišana: organisma reakcija uz stresu un pārmaiņām 

Telogēnā matu izkrišana jeb telogēnā eflūvija ir otrs izplatītākais matu izkrišanas veids pēc androgēnās alopēcijas. To raksturo pārmērīga matu izkrišana, kas notiek, jo liels skaits matu folikulu priekšlaicīgi pāriet no augšanas (anagēna) fāzes uz atpūtas (telogēna) fāzi. 

Tā rezultātā mati pastiprināti izkrīt, ķemmējot vai mazgājot matus, taču parasti bez redzamas matu līnijas atkāpšanās vai kailu ādas laukumu veidošanās. Šis stāvoklis parasti ir īslaicīgs un saistīts ar kādu konkrētu provocējošu faktoru, kas iedarbojies uz organismu, piemēram:

• Fizioloģisks stress: nopietnas operācijas, akūtas slimības, augsta temperatūra.
• Emocionāls stress: ilgstošs stress, emocionāli pārdzīvojumi.
• Hormonālas izmaiņas: grūtniecība, dzemdības, menopauze, vairogdziedzera darbības traucējumi.
• Medikamentu lietošana: noteiktu zāļu blakusparādības.
• Uzturvielu trūkums: ilgstošs dzelzs, cinka, B grupas vitamīnu un olbaltumvielu deficīts.

Parasti matu izkrišana sākas 2–4 mēnešus pēc provocējošā faktora iedarbības un vairumā gadījumu pāriet dažu mēnešu laikā, kad cēlonis ir novērsts. Tomēr, ja process kļūst hronisks, ir nepieciešama trihologa – matu un galvas ādas slimību speciālista – iesaiste.

Speciālists palīdzēs noteikt precīzu cēloni un izstrādās plānu matu atjaunošanai. Ārstēšanas plāns parasti ir komplekss. Tas var ietvert gan uztura korekcijas un nepieciešamos uztura bagātinātājus, gan arī speciālus, lokāli lietojamus līdzekļus galvas ādai. Papildus tam var tikt nozīmētas tādas procedūras kā galvas ādas mezoterapija.

Pieteikt trihologa vizīti

 

Foto: freepik.com/Freepik

Difūzā alopēcija: kad matu zudums ir simptoms citai slimībai

Difūzā alopēcija ir matu izkrišanas veids, kam raksturīga vienmērīga matu apjoma samazināšanās pa visu galvas ādu. Atšķirībā no telogēnās eflūvijas, kam visbiežāk raksturīga pēkšņa un intensīva matu izkrišana, difūzā matu izkrišana var būt pakāpeniska un ilgstoša, tāpēc sākotnēji to ir grūtāk pamanīt.

Šis stāvoklis var skart gan vīriešus, gan sievietes jebkurā vecumā. To var izraisīt dažādas ilgstošas, hroniskas veselības problēmas, tostarp:

• hronisks uzturvielu deficīts (piemēram, neārstēta anēmija); 
• endokrīnās sistēmas slimības (cukura diabēts, vairogdziedzera slimības); 
• hroniskas iekaisuma slimības (piemēram, autoimūnās saslimšanas); 
• ilgstoša noteiktu medikamentu lietošana.

Ārstēšanas pamatā ir precīza pamatcēloņa diagnostika un novēršana. Kamēr netiks atrisināta galvenā veselības problēma, matu stāvoklis neuzlabosies. Lai noteiktu patieso cēloni, speciālists nozīmē veikt dažādas analīzes un nepieciešamības gadījumā piesaista arī citus speciālistus.

Folikulārā un rētojošā alopēcija: neatgriezenisks matu zudums

Svarīgi ir izprast terminu ‘folikulārā matu izkrišana’. Tas ir plašs, aprakstošs jēdziens, kas apzīmē jebkuru matu izkrišanu, kuras galvenais cēlonis meklējams tieši mata folikulā – vai tas būtu iekaisums, infekcija vai autoimūna reakcija.  

Starp folikulārajām alopēcijām īpaši nopietns paveids ir rētojošā alopēcija, jo tās radītās sekas ir paliekošas. Tā ir slimību grupa, kuras laikā organisma iekaisuma process iznīcina pašu matu folikulu – “saknīti”, no kuras aug mats. Iznīcinātā folikula vietā veidojas rēta, tāpēc jauni mati šajās vietās vairs nevar ataugt. Šim stāvoklim raksturīgas vairākas pazīmes:  

• Neatgriezenisks matu zudums: uz galvas ādas parādās skaidri norobežoti laukumi, kuros matu augšana ir neatgriezeniski apstājusies. 
• Ādas struktūras izmaiņas: skartajās vietās āda kļūst gluda, spīdīga un nedaudz atrofiska (plāna, nospriegota), jo izzūd matu folikulu atveres.
• Aktīva iekaisuma pazīmes: procesu bieži pavada diskomforts – apsārtums, nieze, dedzināšanas sajūta vai jutīgums skartajā zonā.

Rētojošo alopēciju cēlonis ir organisma imūnsistēmas kļūdaina darbība. Normāli imūnsistēma aizsargā organismu no infekcijām, bet šo slimību gadījumā tā sāk kļūdaini uzbrukt veselīgām ķermeņa daļām – konkrēti, matu folikuliem. Šī autoimūnā reakcija izraisa pastāvīgu iekaisumu galvas ādā tieši ap matiem. Hronisks iekaisums ir destruktīvs – tas bojā folikula šūnas, līdz tās iet bojā pavisam, un to vietā veidojas rētaudi.

Ir būtiski saprast, ka šo slimību grupu nevar pilnībā izārstēt, bet to var veiksmīgi kontrolēt. Terapijas mērķis ir panākt slimības remisiju – stāvokli, kad iekaisums ir apturēts un jauni mati vairs neizkrīt, tādējādi saglabājot esošo matu apjomu.

Kā notiek matu izkrišanas diagnostika pie trihologa?

Foto: freepik.com/Freepik

Precīzas diagnozes noteikšana ir galvenais priekšnosacījums efektīvai ārstēšanai, jo katrai matu izkrišanas formai nepieciešama atšķirīga pieeja. Diagnostikas process pie trihologa parasti sastāv no vairākiem posmiem, kas ļauj iegūt pilnīgu ainu par pacienta veselības stāvokli un matu problēmas cēloni.

Pirmais solis ir padziļināta anamnēzes ievākšana, kuras laikā speciālists uzdod jautājumus par simptomu sākumu, dzīvesveidu, uzturu, lietotajiem medikamentiem un slimību vēsturi. Nākamais solis ir rūpīga galvas ādas un matu stāvokļa izvērtēšana.

Pamata diagnostikas metode – trihoskopija

Matu un galvas ādas stāvokļa padziļinātai izvērtēšanai trihologs izmanto trihoskopiju. Tā ir digitāla mikroskopiska izmeklēšana, ko veic ar speciālu ierīci – dermatoskopu, un tā ļauj daudzkārtējā palielinājumā apskatīt matu stiebru biezuma atšķirības, tukšos folikulus, galvas ādas asinsvadu zīmējumu, iekaisuma pazīmes un citas specifiskas izmaiņas, kas ar neapbruņotu aci nav saskatāmas.

Šī metode ir “zelta standarts” matu izkrišanas diagnostikā, jo ļauj precīzi atšķirt dažādas alopēcijas formas, piemēram, androgēno alopēciju no telogēnās eflūvijas, bieži vien bez nepieciešamības veikt ādas biopsiju.

Trihoskopija un dermatoskopija – kāda ir atšķirība?

Lai gan abi termini ir saistīti, ir svarīgi tos atšķirt. Dermatoskopija ir plašāka izmeklējumu metode, kas apzīmē jebkura ādas laukuma vai veidojuma (piemēram, dzimumzīmju) izmeklēšanu ar dermatoskopu. To dermatologs izmanto visam ķermenim, lai diagnosticētu ādas slimības un laicīgi pamanītu ļaundabīgas izmaiņas.

Savukārt trihoskopija ir dermatoskopijas specializācija, kas ir mērķtiecīgi vērsta tieši uz matu un galvas ādas struktūru analīzi. Var teikt, ka ikviens trihoskops ir dermatoskops, bet ne katra dermatoskopiska izmeklēšana ir trihoskopija. Ja dermatologs uz galvas ādas pamanīs aizdomīgu veidojumu, viņš veiks dermatoskopiju, bet, analizējot matu izkrišanas cēloni, trihologs veiks tieši trihoskopiju.

Svarīgākās analīzes cēloņa noteikšanai

Lai izslēgtu iekšēju saslimšanu ietekmi uz matu veselību, speciālists bieži nozīmē veikt asins analīzes. Tās palīdz noteikt: 

• dzelzs līmeni (feritīns);
• vairogdziedzera hormonu līmeni;
• vitamīnu (īpaši D un B12) un mikroelementu (cinks, selēns) koncentrāciju;
• iekaisuma rādītājus un citus specifiskus marķierus.

Pamatojoties uz anamnēzes, apskates un izmeklējumu rezultātiem, tiek noteikta precīza diagnoze un izstrādāts individuāls ārstēšanas plāns. Ir svarīgi atcerēties, ka matu izkrišanas ārstēšana bieži ir kompleksa un prasa pacietību, un rezultāti var būt redzami tikai pēc vairākiem mēnešiem.

• Kādi ir biežākie matu izkrišanas cēloņi, kad matu pastiprināta izkrišana var signalizēt par dziļākām veselības problēmām un kāpēc trihologa konsultāciju nevajadzētu atlikt, cerot, ka problēma pāries pati no sevis? To visu uzzini rakstā: “Kāpēc izkrīt mati un kad jāvēršas pie trihologa?”

Kā Veselības un skaistuma centrs Adoria var palīdzēt?

Foto: adoria.lv

Matu izkrišanas cēloņu diagnostika un ārstēšana ir sarežģīts process, kas prasa specifiskas zināšanas un pieredzi, tāpēc Tu vari uzticēties mūsu speciālistiem. Veselības un skaistuma centra Adoria pieredzējušais trihologs veiks precīzu diagnostiku un izstrādās tieši Tev piemērotu un efektīvu ārstēšanas plānu. Piesakies konsultācijai!