Kāpēc izkrīt mati un kad jāvēršas pie trihologa?

Kāpēc izkrīt mati un kad jāvēršas pie trihologa?

Foto: freepik.com/Freepik

Pastiprināta matu izkrišana ir problēma, kas var būtiski ietekmēt pašvērtējumu un dzīves kvalitāti. Lai gan neliels daudzums izkritušu matu katru dienu ir norma, to pastiprināta izkrišana var signalizēt par dziļākām veselības problēmām, kurām nepieciešams pievērst uzmanību un meklēt risinājumu. Ar padomiem par biežākajiem matu izkrišanas iemesliem un to, kad jādodas pie speciālista, raksta turpinājumā dalās Veselības un skaistuma centra Adoria triholoģe Jevgenija Vladimirova.

Šajā rakstā uzzināsi:

• Biežākie cēloņi: kas visbiežāk slēpjas aiz pastiprinātas matu izkrišanas un kādi faktori to ietekmē;
• Diagnostikas nozīme: kāpēc speciālista konsultācija un analīzes ir svarīgs solis ceļā uz problēmas risināšanu;
• Speciālista apmeklējums: kādi signāli liecina, ka ir pēdējais laiks ieplānot vizīti pie trihologa jeb matu veselības speciālista.

Kas visbiežāk izraisa pastiprinātu matu izkrišanu?

Matu izkrišanu var izraisīt ļoti plašs faktoru kopums, kas bieži ir savstarpēji saistīti. Viens no izplatītākajiem iemesliem ir ģenētiska predispozīcija jeb androgēnā alopēcija, taču tikpat bieži problēmas sakne meklējama dzīvesveidā, uzturā vai hormonālās sistēmas darbības traucējumos. 

Matu augšanas cikls ir jūtīgs pret dažādām organisma iekšējām un ārējām izmaiņām, tāpēc jebkurš disbalanss var provocēt intensīvāku matu izkrišanu. Bieži vien pie vainas ir vairāku cēloņu kombinācija. Piemēram, ilgstošs stress var ne tikai tieši ietekmēt matu folikulus, bet arī veicināt neveselīgus ēšanas paradumus, kas savukārt noved pie uzturvielu trūkuma. 

Tāpat arī dažādas saslimšanas, piemēram, vairogdziedzera slimības vai dzelzs deficīta anēmija, var būt tiešs matu izkrišanas cēlonis. Svarīgi ir saprast, ka matu izkrišana nav tikai kosmētisks defekts, bet gan organisma signāls, kam nepieciešams pievērst uzmanību. 

• Viena no biežākajām sūdzībām jaunajām māmiņām ir tieši pēcdzemdību matu izkrišana, ko izraisa straujas hormonu līmeņa izmaiņas. Vairāk par šī procesa iemesliem un to, kā sev palīdzēt, lasi rakstā: “Matu izkrišana pēc dzemdībām – kā ātrāk tikt tam pāri”.

Uztura un vitamīnu nozīme matu veselībā

Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs ir viens no matu veselības stūrakmeņiem. Matu folikuli ir metaboliski ļoti aktīvas struktūras, un lai to darbība nebūtu traucēta, tiem nepieciešama pastāvīga “degvielas” – vitamīnu un minerālvielu – piegāde. 

Ja organismā šo vielu trūkst, matu augšanas cikls var tikt traucēts – tas var novest gan pie pastiprinātas matu izkrišanas (kad vairāk matu nekā parasti pāriet atpūtas fāzē un izkrīt), gan pie tā, ka tiek traucēta normāla mata stiebra veidošanās, kā rezultātā tas aug plānāks un trauslāks. Svarīgākie vitamīni un minerālvielas matu veselībai ir:

• Dzelzs: šis mikroelements ir hemoglobīna sastāvdaļa, kas nodrošina skābekļa transportu asinīs. Dzelzs deficīts, īpaši stāvoklis, ko sauc par feritīna (dzelzs rezervju) pazemināšanos, traucē skābekļa un barības vielu piegādi matu folikuliem, kas ir viena no metaboliski aktīvākajām zonām ķermenī. Tas var saīsināt matu augšanas (anagēna) fāzi un izraisīt pastiprinātu matu izkrišanu. 
• Cinks: cinks ir neaizstājams kofaktors vairāk nekā 200 enzīmu darbībā organismā, un tam ir kritiska loma šūnu dalīšanās, olbaltumvielu sintēzes un imūnās funkcijas procesos. Matu folikuliem cinks ir ļoti svarīgs, jo tas palīdz uzturēt normālu matu augšanas ciklu un aizkavē to pāragru novecošanos un izkrišanu. Tā trūkums var arī  traucēt keratīna veidošanos, padarot matus trauslus un veicinot to izkrišanu.
• Biotīns (vitamīns B7): vitāli svarīgs keratīna – galvenā matu veidojošā proteīna – ražošanā. Tas darbojas kā palīgs, kas palīdz organismam pareizi pārstrādāt un izmantot aminoskābes, kuras ir keratīna “būvmateriāls”. Tādēļ, lai gan izteikts biotīna trūkums ir reti sastopams, tā nepietiekamība var izraisīt matu struktūras vājumu un padarīt tos trauslus.
• Vitamīns D: D vitamīna receptori (VDR) atrodas matu folikulu šūnās, un tiem ir svarīga loma matu augšanas cikla uzturēšanā. Pētījumi norāda, ka D vitamīna deficīts ir saistīts ar dažādiem alopēcijas veidiem, jo tas ir nepieciešams, lai aktivizētu neaktīvos (miera fāzē esošos) matu folikulus un uzsāktu jaunu augšanas fāzi. Tādējādi D vitamīns palīdz atjaunot un uzturēt veselīgu matu augšanas ciklu.  
• Olbaltumvielas: tā kā mati gandrīz pilnībā sastāv no proteīna keratīna, nepietiekams olbaltumvielu daudzums uzturā ir viens no tiešākajiem matu veselību ietekmējošiem faktoriem. Ja organisms nesaņem pietiekami daudz proteīna, tas taupības nolūkos “atslēdz” nebūtiskas funkcijas, tostarp matu augšanu. Rezultātā liels daudzums matu folikulu priekšlaicīgi nonāk miera (telogēna) fāzē, izraisot difūzu matu izkrišanu 2–3 mēnešus pēc proteīna deficīta sākuma. 

Pieteikt trihologa vizīti

 

Foto: freepik.com/Freepik

Kā stress un dzīvesveids ietekmē matus?

Hronisks fizisks vai emocionāls stress ir viens no nozīmīgākajiem matu izkrišanas veicinātājiem. Stresa situācijās organisms izdala paaugstinātu daudzumu kortizola, kas var izjaukt matu augšanas ciklu, priekšlaicīgi “aizsūtot” lielu daudzumu matu atpūtas fāzē (telogēna fāzē), pēc kuras tie izkrīt. Šo stāvokli sauc par telogēno eflūviju, un parasti tas novērojams aptuveni trīs mēnešus pēc stresa notikuma.

Pie dzīvesveida faktoriem pieder arī kaitīgi ieradumi, piemēram, smēķēšana, kas pasliktina asinsriti un līdz ar to arī galvas ādas apasiņošanu. Arī nepietiekams miegs, nepareiza matu kopšana, pārāk bieža un agresīva veidošana ar karstuma instrumentiem vai ciešu frizūru nēsāšana var mehāniski bojāt matus un veicināt to lūšanu un izkrišanu. 

Slimību un hormonālo izmaiņu ietekme

Jebkura nopietna saslimšana vai fizioloģisks stress organismam, piemēram, akūta vīrusu infekcija kā Covid-19 vai augsta temperatūra, var izraisīt pēkšņu, difūzu (vienmērīgu, bet intensīvu) matu izkrišanu jeb telogēno eflūviju. Tāpat matu ciklu būtiski ietekmē hormonālās svārstības, kas raksturīgas pēcdzemdību periodam, menopauzei vai vairogdziedzera darbības traucējumiem. 

Arī hroniskas slimības, piemēram, autoimūnās saslimšanas vai cukura diabēts, var negatīvi ietekmēt matu folikulu veselību. Visbeidzot, specifiskas galvas ādas slimības, kā seborejiskais dermatīts, psoriāze vai sēnīšu infekcijas, rada iekaisumu tieši folikula apvidū, lokāli traucējot matu augšanu.

• Iekaisīgas ādas slimības, tostarp ekzēma, rada nelabvēlīgu vidi matu augšanai un var provocēt to izkrišanu gan paša iekaisuma, gan spēcīgas niezes un kasīšanās dēļ. Lai veiksmīgi cīnītos ar matu izkrišanu, ir svarīgi noskaidrot tās pamatcēloni, tādēļ izlasi rakstu, kas palīdzēs saprast, vai Tevi nomoka sausa āda vai ekzēma: “Sausa āda vai ekzēma? Kā atšķirt simptomus un kad doties pie ārsta”.

Kad ir īstais laiks apmeklēt trihologu?

Foto: freepik.com/Freepik

Daudzi cilvēki vilcinās meklēt palīdzību, cerot, ka problēma atrisināsies pati no sevis. Tomēr ir vairākas pazīmes, kas skaidri norāda – ir pienācis laiks konsultēties ar speciālistu – trihologu. Savlaicīga vizīte var palīdzēt ne tikai apturēt matu izkrišanu, bet arī novērst neatgriezeniskus matu folikulu bojājumus.

Pie trihologa jeb matu un galvas ādas veselības speciālista ieteicams doties tad, ja parādās tādas sūdzības kā:

• pēkšņa un intensīva matu izkrišana, kad dienā tiek zaudēts ievērojami vairāk par 100–150 matiem;
• matu līnijas atkāpšanās vai redzama matu apjoma samazināšanās deniņos vai galvvidū;
• apaļu vai neregulāras formas laukumu veidošanās bez matiem;
• vienlaikus ar matu izkrišanu parādās arī galvas ādas problēmas – nieze, apsārtums, zvīņošanās vai sāpes;
• matu izkrišana turpinās ilgāk par trim mēnešiem bez redzamiem uzlabojumiem.

Pirmā un galvenā diagnostikas metode vizītes laikā ir trihoskopija. Ar speciālas kameras palīdzību speciālists daudzkārtējā palielinājumā izpēta galvas ādas stāvokli, matu folikulu atveres, mata stiebra biezumu un struktūru.

Šī nesāpīgā un ātrā metode sniedz ļoti daudz informācijas par problēmas raksturu tieši tās rašanās vietā, ļaujot novērtēt sekas. Tomēr bieži vien matu izkrišanas patiesie cēloņi slēpjas dziļāk – organisma iekšējos procesos, kurus ar trihoskopu ieraudzīt nevar.

Kāpēc nepieciešama analīžu nodošana?

Lai precīzi noteiktu matu izkrišanas cēloni, bieži vien nepietiek tikai ar vizuālu apskati. Profesionāla pieeja ietver padziļinātu diagnostiku, kurā analīžu nodošana ieņem ļoti svarīgu lomu, jo tā ļauj objektīvi novērtēt organisma iekšējo stāvokli.  Tieši asins analīžu rezultāti var norādīt uz problēmām, kas nav redzamas no ārpuses, bet kas ir pamatā matu zudumam.

Visbiežāk tiek pārbaudīts pilnas asinsainas rādītāji, feritīna (dzelzs rezervju) līmenis, vairogdziedzera hormoni (TSH, FT4), D vitamīna līmenis, kā arī citi mikroelementi un hormoni. Precīza analīžu nodošana un rezultātu interpretācija ir kritiski svarīga, lai trihologs varētu izstrādāt efektīvu un personalizētu ārstēšanas plānu, kas vērsts uz cēloņa, nevis tikai simptomu novēršanu.

Uztrauc pastiprināta matu izkrišana? Piesaki vizīti Veselības un skaistuma centrā Adoria!

Foto: adoria.lv

Ja vēlies noskaidrot patiesos matu izkrišanas cēloņus, piesakies trihologa konsultācijai Veselības un skaistuma centrā Adoria! Veiksim pilnvērtīgu diagnostiku un izstrādāsim individuālu risinājumu, lai palīdzētu Tev atgūt veselīgus un skaistus matus.